Pieaugošais iedzīvotāju skaits pilsētās rada nepieciešamību pēc atbilstošiem dzīves apstākļiem. Tas ir svarīgs mērķis vietējā, valsts un starptautiskā līmenī.
Klimata pārmaiņu problēma joprojām rada ievērojamu risku ar postošām sekām planētas nākotnei.
COVID -19 uzliesmojuma pirmajā periodā (kopā ar karantīnas periodu) ir novērots ievērojams globālo emisiju samazinājums. Lai gan pierādījumi no 2008.–2009. gada finanšu krīzes brīdina, ka emisijas varētu atgriezties.
Globālā situācija brīdina, ka zaļās ekonomikas izveide un zaļās atveseļošanas politika ir steidzama nepieciešamība neatkarīgi no pandēmijas ierobežojumiem un sekām.
Zaļās atveseļošanās definīcija
“Zaļā atveseļošanās ir plaši pieņemts nosaukums vides, normatīvo un fiskālo reformu paketei, lai atgūtu labklājību pēc Covid-19 pandēmijas. Politiskās partijas, valdības, aktīvisti un akadēmiskās aprindas visā Eiropas Savienībā, Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs un citās valstīs ir saņēmušas plašu atbalstu, lai nodrošinātu, ka investīcijas, lai izvestu valstis no ekonomiskās lejupslīdes, tiktu tērētas tā, lai apturētu globālo sasilšanu. no ogļu, naftas un gāzes izmantošanas un ieguldīt tīrā transportā, enerģētikā, ēkās un korporatīvajā vai finanšu praksē” (Definitions.net, 2021).
Zaļie jumti – augoša tendence
Zaļo jumtu sistēma ir ilgtspējīga dzīvojamo māju jumta seguma metode pilsētu teritorijām, ņemot vērā faktu, ka jumta veģetācija atbalsta pilsētas telpu ekoloģiju.
Zaļā jumta sistēma ir esošā jumta paplašinājums, kas ietver:
Zaļā jumta konstrukcijai ir nepieciešams formulēt “ierobežotu” zaļo zonu uz cilvēka veidotas ēkas.
Zaļie jumti var sniegt plašu sabiedrisko un privāto labumu klāstu, un tie ir veiksmīgi uzstādīti vairākās pasaules valstīs, jo tie ir novatoriska tehnoloģija, kas piemērota ilgtspējīgas pilsētvides veidošanai.