2. tēma
Vācijas Ainavu izpētes, attīstības un būvniecības biedrības “Zaļo jumtu vadlīnijas” (2018) piedāvā dažādus padomus par zaļo jumtu plānošanu un ieviešanu.
Tos var apkopot šādos punktos, kas tiks sīkāk aprakstīti šādos slaidos:
- Ēkas un jumta konstrukcijas izturība un stabilitāte
- Jumta izmērs, slīpums, augstums un virziena orientācija
- Zaļo jumtu izmaksu apsvērumi
- Jumta tips
- Klimats, mikroklimats un veģetācija
Saistībā ar ēkas un jumta konstrukcijas izturību un stabilitāti jāņem vērā daži faktori:
- Kuras ēkas vietas saņem tiešu sauli, un kuras ir ēnotas vai plankumainas?
- Ēkas spēja novirzīt nokrišņus.
- Vētras un lietus ūdens slodze un ūdens slodze no blakus esošajiem konstrukcijas elementiem.
- Kādas drenāžas iekārtas un aizsardzība ir ēkai (piem., jumta izvadi, notekas, notekas, fasādes utt.)?
- Vēja plūsmas apstākļi un vēja spiediena aizsardzība.
- Jāņem vērā vēja virziens un intensitāte attiecībā pret ēkas augstumu un formu.
- Strukturēto slāņu, īpaši nesošo konstrukciju, izolācijas un hidroizolācijas slāņu konstrukciju projektētās slodzes un dziļums.
- Jāņem vērā dažādu slāņu erozijas vai slīdēšanas radītās briesmas.
- Jebkādas papildu tehniskās instalācijas (piem., gaisa kondicionēšanas iekārtas, antenas, saules paneļi utt.) ēkā un to emisijas.
- Piemēram, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas var izraisīt sals vai sausus bojājumus augiem; arī skursteņu emisijas var sabojāt veģetāciju.
- Ugunsgrēka novēršana: jābūt pietiekamai pretestībai pret uguns iedarbību no ārpuses.
- Jebkuras peļķes, kas veidojas uz jumta
Jāņem vērā arī jumta konstrukcijas izmērs, slīpums, augstums un virziena orientācija :
- Ekstensīviem un pusintensīviem jumtiem vēlams plānot vismaz 2% kritumu vai slīpumu.
- Plakanos jumtos vai apakšplatībās ar bez slīpuma vai pārāk mazu slīpumu (<2%) pastāv neparedzētas ūdens uzkrāšanās risks, kas var radīt problēmas.
- Biezāku slāņu vai papildu drenāžas efektivitāte stāvošā ūdenī ir ierobežota.
- Plakano jumtu gadījumā ieteicams pievienot ūdens izspiedēju, kas padarīs stāvošu ūdeni augiem nepieejamu.
- Tomēr, palielinoties jumta slīpumam, ir jāievēro īpaši pasākumi pret materiāla pārvietošanos vai slīdēšanu.
Viens no svarīgākajiem apsvērumiem attiecībā uz plānošanu un ieviešanu ir jumta izmaksas (Li & Yeung 2014):
- Saskaņā ar Vides aizsardzības aģentūras (2009) datiem, zaļā jumta konstrukcijas izmaksas ir atkarīgas no tā sastāvdaļām (piemēram, augšanas substrāta, jumta seguma membrāna, stādu daudzums utt.).
- Sākotnējās izmaksas par kvadrātpēdu ir aprēķinātas 8,40 eiro par plašu jumtu un 226,85 eiro par intensīvu jumtu.
- Uzturēšanas izmaksas svārstās no 6,70 līdz 9,25 eiro par kvadrātmetru, un izmaksas par plašiem jumtiem samazinās, nosedzot visu jumtu.
- Arhitektūras pakalpojumu departaments (2006) Honkongā aprēķināja zaļā jumta izmaksas atkarībā no materiālu avota.
- Izmantojot importētos materiālus, izmaksas bija no 75,62 eiro līdz 109,23 eiro par kvadrātmetru, savukārt, izmantojot vietējo materiālu, izmaksas tika samazinātas no 42 līdz 67,22 eiro.
Vēl viens svarīgs apsvērums zaļo jumtu plānošanā un ieviešanā ir lēmums par jumta veidu :
- Jums ir jāapsver, vai jūs dodat priekšroku vienkāršam, nepieejamam un galvenokārt videi labvēlīgam jumtam vai intensīvam jumtam, kurā ir iespējami lielāki augi, piemēram, koki.
- Turklāt, kā jau tika ieteikts, jumta veids ietekmē un to ietekmē arī citi apsvērumi, piemēram, sākotnējās uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas vai apsvērumi par slīpumu un jumta stabilitāti (Li & Yeung 2014).
Pēdējais apsvērums zaļo jumtu plānošanā un ieviešanā ir klimats (temperatūras un nokrišņu daudzums), mikroklimats un veģetācija . Daži faktori, kas jāņem vērā, ir:
- augu spēja pārdzīvot nelabvēlīgus augšanas apstākļus (piemēram, mūžzaļie augi ierobežotā substrāta biezumā),
- krūmu un ziemciešu vēja stabilitāte atklātās vietās,
- dažu sugu jutība pret atstaroto gaismu un siltuma uzkrāšanos,
- augu jutība pret ķīmisko vielu emisijām gaisā un siltā vai aukstā gaisa emisijām,
- zālei ar agresīvu augšanu (piemēram, bambusam) nepieciešama papildu aizsargmembrāna, lai pasargātu no iekļūšanas,
- pazemes augu daļu augšanas spiediens uz celtniecības elementiem,
- dažādu sugu konkurences vājums plānākos substrāta slāņos.
Ekstensīviem jumtiem pastāv daži specifiskāki apsvērumi saistībā ar saules gaismas apstākļiem un veģetāciju :
- vēja un insolācijas intensitātes ietekme uz ūdens uzkrāšanos,
- prasības attiecībā uz pamatnes aerāciju sausās vietās,
- pārveide par veģetācijas formām izgāztuvēm ēnainos apstākļos vai mitrās vietās,
- vājākas konkurētspējīgas sugas salīdzinājumā ar migrējošo floru,
- īslaicīgu vai pastāvīgu sūnu sugu pārveidošanu sezonālu iemeslu dēļ,
- iespēja palielināt svešzemju veģetāciju ar imigrantu sugām no apkārtējās floras.