3. tēma: Daļēji intensīvie zaļie jumti
Saskaņā ar Vācijas Ainavu izpētes, attīstības un būvniecības biedrības (2018) “Zaļo jumtu vadlīnijas – vadlīnijas zaļo jumtu plānošanai, būvniecībai un uzturēšanai”
- Daļēji intensīvā apzaļumošana parasti tiek veidota ar zemsedzes augiem, stiebrzālēm, ziemcietēm un krūmiem. Pielietojumu un dizaina daudzveidība ir ierobežota salīdzinājumā ar intensīvi apzaļumotu jumtu.
- Izmantotie augi izvirza zemākas prasības slāņa struktūrai, kā arī ūdens un barības vielu piegādei.
- Ražošanas izmaksas ir zemākas nekā intensīvi apzaļumotiem jumtiem.
- Uzturēšanas pasākumi ir nepieciešami mazākā mērā
- Atkarībā no apzaļumošanas mērķiem ir pieļaujama kāda invazīva veģetācija, piemēram , zemsedzes augi, zālaugu augi un sūnas.
- Zaļo jumtu vadlīnijas
GENO māja Štutgartē, Vācijā.
1969. gadā Vācijas valdība finansēja ēkas zaļo jumtu. Pateicoties putuplasta pamatnei, tas ir kalpojis diezgan ilgi un tikai 1990. gadā tika atjaunots un uzlabots.
Vācija ir līdere Eiropā pēc jumtu apzaļumošanas intensitātes, kur 10% Vācijas jumtu klāj zāle.
Zaļie jumti sniedzas līdz Štutgartes panorāmai, kur pašvaldību noteikumi nosaka, ka visu jauno ēku plakanajiem jumtiem ir jābūt zaļiem kopš 1989. gada.