3. tēma: Ilgtspējīgas attīstības 11. mērķis: veidot pilsētas iekļaujošas, drošas, izturīgas un ilgtspējīgas
SDG 11 mērķis ir padarīt pilsētas iekļaujošas, drošas , izturīgas un ilgtspējīgas.
Vairāk nekā 90 procenti COVID – 19 gadījumu notiek pilsētu teritorijās, un vissmagāk cieš 1 miljards pasaules blīvi apdzīvoto graustu iedzīvotāju.
Jau pirms koronavīrusa straujā urbanizācija nozīmēja, ka 4 miljardi cilvēku — vairāk nekā puse no pasaules iedzīvotāju skaita — pasaules pilsētās saskārās ar gaisa piesārņojuma pasliktināšanos, neatbilstošu infrastruktūru un pakalpojumiem, kā arī neplānotu pilsētu izplešanos. Veiksmīgi Covid-19 ierobežošanas piemēri parāda pilsētu kopienu ievērojamo noturību un spēju pielāgoties jaunām normām .
Pilsētas izkļūs no pandēmijas, taču tas, vai tās būs gatavas nākamajai krīzei, būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā tās spēs veicināt uz datiem balstītu iekļaujošu un ilgtspējīgu pilsētu attīstību.
SDG 11 mērķis ir nodrošināt:
- Atbilstošu drošu un pieņemamu mājokli.
- Pieejamu un ilgtspējīgu transporta sistēmu visiem.
- Iekļaujošu un ilgtspējīgu urbanizāciju.
- Pasaules kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu.
- Katastrofu skarto cilvēku skaita samazināšanu.
- Pilsētu ietekmes uz vidi novēršanu.
Aktuālākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas pilsētas šodien :
- Nevienlīdzība un pilsētas enerģijas patēriņa un piesārņojuma līmenis . Pilsētas aizņem tikai 3 % no Zemes zemes, taču tās veido 60–80 % no enerģijas patēriņa un 75 % no oglekļa emisijām.
- Pilsētas ir arī neaizsargātākas pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām cilvēku lielās koncentrācijas un atrašanās vietas dēļ, tāpēc pilsētu noturības veidošana ir ļoti svarīga, lai izvairītos no cilvēku, sociāliem un ekonomiskiem zaudējumiem.
- Ekonomiskā nevienlīdzība pieaug pilsētās, kur resursu trūkums un pakalpojumu pieejamība nesamērīgi ietekmē atstumtākās grupas un kopienas, bieži vien arī pakļaujot tās lielākam vides riskam.
- Nevienlīdzība var izraisīt nemierus un nedrošību, piesārņojums pasliktina ikviena veselību un ietekmē darbinieku produktivitāti un līdz ar to arī ekonomiku, un dabas katastrofas var izjaukt ikviena dzīvesveidu .
Nākotnes pilsētu mērķim ir jābūt dažādu netraucētu sauszemes un ūdens biotopu izveidei pilsētvidē, ko savieno dzīvnieku migrācijas un sēklu izplatīšanas koridori.
Zaļie jumti, parki, privātie dārzi un apzaļumotas fasādes varētu nodrošināt papildu vietu dzīvniekiem un augiem.
Ieguldījumi parkos un zaļajās zonās pilsētu teritorijās palīdz uzlabot gaisa kvalitāti pilsētvidē.
